Šodien ir ceturdiena,  14. decembris - Auseklis, Gaisma
Decembris, 2017  
P O T C Pk S Sv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
AIZVĒRT
Mēneša jautājums
Vai ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies?
  • Eksperti: Akadēmisko pilsētiņu veidošanā arvien nozīmīgāka loma ir spējai būt elastīgiem
    30.05.2017

    Pēc Rīgas plānošanas reģiona (RPR) un Latvijas universitātes iniciatīvas Rīgā maijā notika pasākums par kampusu veidošanu un to ilgstpēju nākotnē. Kā norādīja semināra eksperti, kampusiemm ir jāspēj atbildēt uz daudziem mūsdienu izaicinājumiem un jābūt daļai no pilsētvides.

    Pirmajā dienas daļā viesi no Stokholmas kopā ar vairākiem semināra dalībniekiem devās ekspedīcijā ar riteņiem pa Pārdaugavu gida pavadībā, lai iepazītu Pārdaugavas kā akadēmiskā centra šarmu un izaicinājumus.

               

    Pēc tam seminārā eksperti dalījās ar savām zināšanām par kampusu veidošanu gan Rīgā, gan kopumā pasaulē un to jaunākajām tendencēm.

    Guntars Ruskulis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītāja vietnieks, savā prezentācijā iepazīstināja ar Pārdaugavas vietu Rīgas attīstības plānos, atspoguļojot galvenos attīstības virzienus no infrastruktūras viedokļa, un kampusa teritorijas plānojumu. Viņš norādīja, ka šai teritorijai ir jābūt pievilcīgai ne tikai studentiem, bet kopumā sabiedrībai, piemēram, ar transportu, veloceliņiem, dabu u.tml. Viņš uzsvēra, ka nozīmīgu lomu akadēmiskās pilsētiņas attīstībā būs Rail Baltica projekts, kurš tiks īstenots Rīgā laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam. Tas būs nozīmīgs infrastruktūras projekts, jo dzelzceļš šķērsos Torņakalnu, Āgenskalnu un citas Pārdaugavas apkaimes.

    Viesturs Celmiņš, sociālantropologs, uzsvēra, ka kampusu mērķis ir uzlabot ne tikai attiecīgās teritorijas infrastruktūru, bet arī dzīves kvalitāti un ekonomiku kopumā. “Kampusi vieni paši nevar pastāvēt. Tie veidojas un darbojas saskaņā ar apkārtējo vidi. Turklāt arī viens kampuss ar sev piegulošo infrastruktūru nebūs pilnīgs, jo tam ir jābūt saistītam ar pārējiem tuvumā esošajiem kampusiem, veidojot vienotu tīklu, tādējādi nodrošinot to attīstību un ilgtspējību.”

    Kā īpašus viesus ir jāizceļ Dr. Johan Colding un Dr. Stephan Barthel no Zviedrijas (“Stockholm Resilience Centre”), kas tiek uzskatīti par vieniem no kompetentākajiem šīs jomas ekspertiem Ziemeļeiropā. “Stockholm Resilience Centre” (tulkojumā – Stokholmas Elastības centrs) ir līderis transdisciplinārā pētniecībā socioekoloģisko sistēmu pārvaldības jautājumos, īpaši pievēršoties sistēmas elastīgumam un spējai pielāgoties gan fiziski, gan mentāli pārmaiņām. Mūsdienu izaicinājumi ir arvien grūtāk prognozējami, tādēļ daudz aktuālāk kļūst jautājumi par spēju piemēroties pārmaiņām, nezaudējot veiktspēju un kvalitāti. Centra vīzija ir pasaule, kur socioekoloģiskās sistēmas ir saprastas, regulētas un vadītas, lai uzlabotu cilvēku labklājību un spēju tikt galā ar sarežģītām pārmaiņām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu civilizācijas attīstību biosfērā.

    S. Barthel savu prezentāciju sāka ar globāliem faktiem par pasaules pilsētu urbanizāciju un vispārēju iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādējādi pamatojot nepieciešamību pēc šādiem kampusiem, uzlabojot pilsētu plānojumu un dzīves kvalitāti kopumā. “Inovācijas, kas vērstas uz pilsētu attīstību, iespējamas no diviem skatu punktiem – sociāli tehnoloģiska vai sociāli ekoloģiska skatījuma. Šīm abām sistēmām ir jābūt saskaņā vienai ar otru, lai jau šobrīd vieglāk pielāgotos pārmaiņām gan mentāli, gan fiziski, kas ir būtiski, lai nezaudētu veiktspēju izaicinājumu priekšā. Mūsuprāt, kampusu mērķis ir nevis padarīt pilsētvidi ļoti attīstītu no transporta viedokļa un piesātinātu ar tehnoloģijām, bet gan to vairāk attīstīt ekoloģiskajā virzienā, veidojot vairāk zaļās zonas, kurām var piekļūt ikviens iedzīvotājs,” stāsta S. Barthel.

    Savukārt J.Colding līdzīgi uzsvēra to, ka nepieciešams palielināt zaļās teritorijas, jo prakse rāda, ka tās laika gaitā būtiski samazinās, tiekot privatizētas un izmantotas valsts interesēs. Turklāt ļoti svarīgi, ka šīs teritorijas ir publiski pieejamas, proti, lai tās nav slēgta tipa teritorijas, bet gan apskatāmas un izmantojamas ikvienam, tādējādi padarot socioekoloģisko sistēmu elastīgu un piemērotu pārmaiņām. Publiska pieejamība palīdzēs to izveidei un uzturēšanai, jo tādējādi šo kampusu attīstībā būs ieinteresēta visa sabiedrība un arī pati pilsēta.

    Semināra turpinājumā, dalībnieki  sadalījās četrās darba grupās Stokholmas pētnieku vadībā un meklēja atbildes uz būtiskiem jautājumiem par mūsdienīgu un ilgtspējīgu kampusu attīstību. Uz jautājumu par to, kā veidot universitāti vai akadēmisko centru pieejamāku, tika norādīts, ka ir nepieciešami risinājumi gan mentālā līmenī  - izglītības saturā un atbalstošā attieksmē pret ilgtspēju, gan fiziskā līmenī, veidojot  gan atvērtas, pieejamas tikšanās vietas, gan alternatīvus mobilitātes risinājumus. Svarīgi, lai universitātēs būtu telpas un vietas diskusijām, kā arī notiktu pasākumi ne tikai studentiem, bet visai sabiedrībai, padarot kampusu nozīmīgu un pieejamu ikvienam.

              

    Cita no grupām norādīja, ka nepieciešams izmantot pašu universitāšu zināšanas un izstrādātās tehnoloģijas kampusu vides uzlabošanai, tādā veidā tās arī padarot pieejamas plašākai sabiedrībai. No plānošanas procesu viedokļa jāņem vērā, ka galvenokārt ir divas iesaistītās puses – universitāte un pilsēta, tādēļ attīstības plānotājiem jārēķinās ar abu pušu interesēm, lai tās spētu pārliecināt par ilgtspējīgas pieejas nepieciešamību un priekšrocībām.

    Grupa, kas strādāja ar jautājumu par ilgtspējas zināšanu un risinājumu nodošanu no kampusiem citiem – pašvaldībām, uzņēmumiem, iedzīvotājiem –secināja, ka nozīme ir tam, lai kampusos būtu vieta un telpas, kurās varētu tikties dažādu jomu speciālisti. Tie varētu diskutēt un aprobēt ilgstpējīgas attīstības iespējas un risinājumus, veicinot zināšanu apriti starp augstskolu un plašāku sabiedrību.

    Seminārā piedalījās Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās Universitātes, RISEBA, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Celtniecības koledžas, Stockholm Resilience Centre, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas plānošanas reģiona un citu iestāžu pārstāvji: pasniedzēji, studenti, plānotāji un pētnieki.

     

     
     
     
     
     
    © Rīgas plānošanas reģions. 2007. E-pasts: rpr@rpr.gov.lv
    Izstrāde: ALT RD Interneta risinājumi