Šodien ir pirmdiena,  18. decembris - Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta
Decembris, 2017  
P O T C Pk S Sv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
AIZVĒRT
Mēneša jautājums
Vai ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies?
  •  

     

    SALACGRĪVAS NOVADS


        

    Novada izveidošanas gads: 2009

    Teritoriālās vienības: Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju, Liepupes pagasts

    Teritorijas platība: 312,8 km2

    Novada centrs: Salacgrīvas pilsēta

    Iedzīvotāju skaits: 9021 (2013.g.)

    Mājas lapa: www.salacgriva.lv

    Domes priekšsēdētājs: Dagnis STRAUBERGS

    Novada teritorija:

    Latvijas ziemeļos, vietā, kur krāšņākā Ziemeļvidzemes upe sasniedz Baltijas jūru, atrodas mūsu pilsēta, kuras nosaukums precīzi raksturo tās atrašanās vietu- Salacgrīva. Attālums no Salacgrīvas līdz Rīgai- 103km, līdz Limbažiem- 50km, līdz Valmierai- 95km. Pilsētas tiesības iegūtas 1928.gadā. Salacgrīvas pilsētas platība ir 12,57 km2, lauku teritorija aizņem 312,83 km2. Salacgrīvas miesta veidošanās saistāma ar piekrastes kuģniecības attīstību Rīgas līcī. Salacas grīvā no laukakmeņiem izbūvēja molu un padziļināja upes gultni, kas ļāva ostā līdzšinējo liellaivu vietā iebraukt arī kuģiem. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu Ziemeļvidzemes ražojumu - labības, linu, bet īpaši kokmateriālu - pārkraušanas vietu tālākai transportēšanai galvenokārt uz Rīgu un Pērnavu. 

    Novada simboli:  Salacgrīvas osta, Salacgrīvas muzejs, Nēģu zvejnieku arods un nēģu tači

        

    Galvenie dati par pašvaldību:

    Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldība atrodas Ziemeļvidzemē, Limbažu rajonā. Pašvaldība izveidojās 1998.gada augustā apvienojoties Salacgrīvas pilsētas un Salacas pagasta pašvaldībām. Pašvaldībā dzīvo 5752 iedzīvotāji. Teritorija – 325.1 km2, t.sk. meži 36.6%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme 60.3%. Iedzīvotāju blīvums 18,6 iedz./km2. Pašvaldībai ir 19,5 km gara Rīgas jūras līča piekrastes zona. Teritoriju šķērso auto šoseja VIA Baltica apmēram 30 km garumā. Pašvaldības teritorijā 2 ostas – Salacgrīvā, kuru izmanto kravu pārvadājumiem, un Kuivižos, kuru izmanto piekrastes zvejnieki. Ir izbūvēta un labiekārtota jahtu piestātne Salacgrīvā. Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domi veido 11 deputāti.

    Daba:

    Salacgrīvas novads atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, kas ir nozīmīgs ne tikai Latvijas, bet arī visa Baltijas jūras baseina mērogā. Rezervāta administrācija atrodas Salacgrīvā. Te atrodas Randu pļavas - lielākās piejūras pļavas Latvijā, kurās sastopams ap 600 sugu, kā arī tā ir starptautiski atzīta putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Savukārt Rīgas jūras līča piekrastes daļa līdz 10 m dziļumam posmā Ainaži - Dzeņi apzināta kā viena no 62 Baltijas jūras bioloģiski daudzveidīgajām teritorijām. Salacgrīvas bagātība ir jūrā ieplūstošā Salaca - viena no gleznainākajām un tīrākajām upēm, ko iecienījuši gan ūdenstūristi, gan makšķernieki. Dabas parks - Salacas upes ieleja ir valsts nozīmes aizsargājamais dabas liegums. Pilsētas kāpu zonā atrodas izcili vecas un vērtīgas priežu audzes. Tuvākajā apkārtnē ir savdabīgi valsts nozīmes aizsargājami dabas objekti - akmeņu saliņa jūrā pie Svētupes ietekas un Baltijas jūrā vienīgie smilšakmens atsegumi - Sarkanās jeb Veczemju klintis, kā arī viena no Latvijā garākajām un kultūrvēsturiski nozīmīgākajām alām - Lībiešu Upuralām pie Svētupes.

    Novada aktivitātes:

     Latvijas brīvvalsts laikā aktīvāka kļuva Salacgrīvas kultūras dzīve. 1921. gadā pēc H.Eidemaņa iniciatīvas tika nodibināta Salacgrīvas vidusskola. Pateicoties luterāņu draudzes un ugunsdzēsēju dāmu komiteju aktīvai darbībai, bieži notika visādi kultūras pasākumi. 1935. gadā Salacgrīvā bija 168 dzīvojamās ēkas, bet iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija zemkopība, koku pludināšana, tirdzniecība un zvejniecība. Padomju varas periodā Salacgrīvas saimnieciskajā dzīvē notika lielas pārmaiņas. Tās sākas ar sākotnēji Ainažos paredzētās zivju fabrikas izvietošanu Salacgrīvā, kā arī zvejnieku arteļa "Brīvais vilnis" dibināšanu. Reizē ar zivrūpniecības attīstību no jauna tika izbūvēta osta, uzcelti jauni dzīvojamie nami, auga pilsētas iedzīvotāju skaits. 1960. gadā Salacgrīvu ar Rīgu savienoja jaunā, iztaisnotā Tallinas šoseja. 1977. gadā Salacgrīvai tika pievienots bijušā zvejnieku kolhoza "Enkurs" centrs - Kuiviži. Pieaugot zvejnieku kolhozu turībai, arī pilsēta kļuva labiekārtotāka. Tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar vienu no labākajiem stadioniem Latvijas provincē un brīvdabas estrādi, kur ik gadus jūlija sākumā notiek visā Latvijā plaši pazīstamie Zvejnieku svētki., no 2001.gada Jūras svētki. Mūsdienu Salacgrīva, neraugoties uz daudzajām problēmām, ir plaukstoša Latvijas mazpilsēta. Liela nozīme pilsētas saimniecībā ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai.
    2004.gada 14.augustā notika pirmie pilsētas svētki.



     
     
     
     
     
    © Rīgas plānošanas reģions. 2007. E-pasts: rpr@rpr.gov.lv
    Izstrāde: ALT RD Interneta risinājumi