Šodien ir pirmdiena,  18. decembris - Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta
Decembris, 2017  
P O T C Pk S Sv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
AIZVĒRT
Mēneša jautājums
Vai ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies?
  •  

     

    CARNIKAVAS NOVADS


           

    Novada izveidošanas gads: 2006.g.

    Teritoriālās vienības: Carnikavas pagasts

    Novada centrs: Carnikava

    Teritorijas platība: 80,2 km2

    Iedzīvotāju skaits: 8215 (2013.g.)

    Mājas lapa: www.carnikava.lv

    Domes priekšsēdētāja: Daiga JURĒVICA

    Novada teritorija

    Carnikavas novads atrodas Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei, un tā centrs ir Carnikava, kas atrodas tikai 25 km attālumā no Rīgas. Novada 60% teritorijas ir meži, bet 24% no kopplatības tiek izmantoti lauksaimniecībai. Ūdeņi aizņem 6% no visas pagasta platības. Carnikava ir pazīstama ar dabas parku „Piejūra”, kur sastopamas vairākas aizsargājamas augu sugas. Parks aizņem ap 20% no visas pagasta teritorijas. Carnikavas daba, jūras, ezeru un mežu tuvums veicinājis daudzo dārzkopības sabiedrību veidošanos un vasarnīcu būvniecību, tādēļ vasaras mēnešos iedzīvotāju skaits sasniedz pat 25 tūkstošus. Katrā novada ciemā ir dzelzceļa stacija – Kalngale, Garciems, Garupe, Carnikava, Gauja un Lilaste.

    Novada simboli

    Piejūras Dabas Parks, Carnikavas baznīca, Gauja un tās ieteka jūrā

        

    Galvenie dati par pašvaldību

    1992. gada aprīlī, atdaloties no Ādažu pagasta, izveidota jauna pašvaldība – Carnikavas pagasts. 2006. gada martā ar MK noteikumiem apstiprināja Carnikavu kā novadu. Novada teritorija stiepjas gar Vidzemes jūrmalas piekrasti no Rīgas līdz pat Saulkrastiem. Novada priekšrocība ir galvaspilsētas Rīgas tuvums un labā satiksme ar to un citām blakus apdzīvotām vietām. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ novadā strauji pieaug iedzīvotāju skaits, kas savukārt pašvaldībai uzliek lielākus pienākumus un liek domāt par kopējās infrastruktūras attīstību, t.sk., par jaunu pirmskolas izglītības iestāžu atvēršanu, par iedzīvotāju veselīga dzīves veida uzturēšanai nepieciešamo objektu būvniecību, par atpūtas vietu izveidošanu un labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.

    Daba

    Carnikavas novads atrodas vietā, kur Gauja satiekas ar jūru. Vislabāk novada dabas ainavas var izbaudīt dabas parkā „Piejūra”, kura teritorija iesākas Rīgā, izvijas cauri visai Carnikavas novada piejūras teritorijai, un beidzas Saulkrastu pilsētā ar lauku teritoriju. Tā teritorijā atrodas noslēpumains Serģu purvs; teiksmainais Garezeru komplekss – Dienvidu, Vidējais un Ziemeļu, kas vilina tūristus ar saviem tumšajiem un noslēpumainajiem ūdeņiem un, protams, viens no Latvijas unikālākajiem ezeriem – Umma ezers, kas slavens ar savu tīro un dzidro ūdeni, kā arī ar daudziem aizsargājamiem augiem, t.sk., ezereņu lobēlijām. Skaistā ainava, pirmatnējā daba, daudzveidīgā augu un dzīvnieku valsts – tas viss sastopams dabas parkā „Piejūra”, kā arī vienreizējie dabas objekti, kas ar savu interesantumu un unikalitāti ieguvuši arī skaistus nosaukumus – „Ērgļu ligzdas kāpa”, „Augstā vērotava”, kāpu amfiteātris, Rožu kāpas utt. Paraboliskās kāpas ziemeļaustrumu malā ir Labošanās virsotne, kas ir viena no augstākajām parka vietām – 27,6 m virs jūras līmeņa. Šai virsotnei ir arī sava leģenda. Tā stāsta, ka nosaukums „Labošanās virsotne” radies skaistā un plašā skata dēļ, kas paveras no virsotnes – tas aizdzen sliktās emocijas, dodot vietu labām, laimīgām un priecīgām domām un arī darbiem. Arī visai praktiska nozīme bija šai kāpai – senie zvejnieki jūrā pēc tās orientējušies, jo tā pamanāma jau no 7 km attāluma. Vēl ir Elizabetes augstiene, kuras ziemeļu daļā aug Vētras priede, ko stiprie jūras vēji noliekuši gandrīz horizontāli, bet tā tomēr turpina zaļot. Šīs kāpas ir lielākais kāpu veidojums visā Rīgas līča piekrastē. Vēsturiska vieta ir Slēpotāju kalns Carnikavā. Vairāk kā 150 gadus atpakaļ šī kāpa aizbēra Langas upi, nosprostojot tai ceļu uz jūru. Šodien par to liecina kalna pakājē nelielais ezeriņš – Mazlandziņas ezeriņš, ko tautā sauc par Bumbierezeru, jo tam ir bumbiera forma. Viena no Latvijas skaistākām, leģendārākām un lielākām upēm Gauja tieši Carnikavā ieplūst jūrā.

    Novada aktivitātes

    Carnikavas novads dzīvo aktīvu kultūras dzīvi. Carnikavas kultūras pasākumi un mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu mēģinājumi un koncerti notiek Tautas namā "Ozolaine". 2004. gada vasarā sākās Tautas Nama renovācijas darbi. Šim mērķim Carnikavas pagasta padome piešķīra finansējumu 270 tūkstošu latu apmērā. 17.novembrī notika svinīga Ozolaines ēkas atklāšanas ceremonija. Šobrīd Tautas Nams "Ozolaine" ir atvērts kā apmeklētājiem, tā arī mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem un māksliniekiem. Carnikavā darbojas sieviešu koris "Undīne", vidējās paaudzes deju kopa  "Arnika", jaunieši deju kolektīvs "Abi Divi", pirmsskolas bērnu deju kolektīvs "Dālderītis", tautas lietišķās mākslas studija "Auseklītis" (audējas), deju grupa "Gaujmalietes", bērnu vokālā grupa "Jūras zaķi", Carnikavas amatierteātris "Nagla" un tēlotājmākslas studija "Triepiens". Carnikavas novadā atzīmē ne tikai visus latviešu gadskārtējos svētkus, bet arī Zvejniekdienas svētkus, kas ir raksturīgi piejūras pašvaldībām un Nēģu svētkus, ko svin tikai Carnikavā kā Nēģu galvaspilsētā. Zvejnieksvētkos Carnikavā notiek gadatirgus, bērniem un pieaugušajiem ir visdažādākās izklaides iespējas – sacensības, karuseļi un braucieni ar laivu pa Gauju, koncerts un zaļumballe. Nēģu svētkos savu prasmi demonstrē nēģu cepēji, par svētku noskaņu rūpējas vietējie un viesu mākslinieciskie kolektīvi. Par tradīciju uzskatāmas arī Carnikavas Mākslas dienas, kas parasti notiek pavasarī. Mākslas dienās aicināti piedalīties visi carnikavieši, kas radījuši kādu mākslas darbu.

     
     
     
     
     
    © Rīgas plānošanas reģions. 2007. E-pasts: rpr@rpr.gov.lv
    Izstrāde: ALT RD Interneta risinājumi