Šodien ir sestdiena,  16. decembris - Alvīne
Decembris, 2017  
P O T C Pk S Sv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
AIZVĒRT
Mēneša jautājums
Vai ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies?
  •  BALDONES NOVADS


     

             

    Novada izveidošanas gads: 2009.g.

    Teritoriālās vienības: Baldone un Baldones lauku teritorija

    Novada centrs: Baldones pilsēta

    Teritorijas platība: 179,1 km2

    Iedzīvotāju skaits: 5701 (2013.g.)

    Mājas lapa: www.baldone.lv

    Domes priekšsēdētājs: Raimonds AUDZERS

    Novada teritorija

    Baldones novads atrodas Latvijas centrālajā daļā Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Rīgas rajona dienvidu malā. Vēsturiski Baldone atradusies Zemgalē (senajā Upmales novadā, ar centru – Mežotnē), kopš 1923.gada, kad Baldones pagastu iekļauj Rīgas apriņķī – Vidzemē. Baldones novads atrodas 33 km attālumā no Rīgas centra, nomaļus no lielajiem tranzīta ceļiem, taču pietiekami tuvu galvaspilsētai, lai būtu kā pievilcīga dzīvesvieta turpat 5700 iedzīvotājiem. Novada teritorija ir 179,1 kv. km, no tiem 5,2 kv.km aizņem pilsēta, pārējā ir Baldones pagasta teritorija. Savulaik Baldone bija pazīstama kā Baltijā vecākais kūrorts, šobrīd tās atpazīstamību galvenokārt veido ziemas sporta centri Riekstukalnā. Baldones lielākā bagātība ir minerālūdeņi, dziednieciskās dūņas, priežu meži un pievilcīgā, Latvijas laukiem raksturīgā ainava. Baldones novads ir izteikti latviska Pierīgas pašvaldība, 81% no iedzīvotāju kopskaita ir latvieši, līdz ar to nav aktuālas nacionālās integrācijas problēmas. 58% no visiem iedzīvotājiem ir darbspējas vecumā, 19%- virs darbspējas vecumā, līdz ar to demogrāfiskā slodze ir visai zema. Novada lielākā apdzīvotā vieta ir Baldones pilsēta, kas saplūst ar Avotu ciemu. Pārējās apdzīvotās vietas( Vārpas, Mercendarbe, Pulkarne) ir salīdzinoši mazapdzīvotas. Novada teritorijā daudz izklaidus novietotu lauku viensētu. Meža teritorijas aizņem 48% , savukārt mazvērtīga lauksaimnieciskā zeme-47% no visas teritorijas. Pie Misas upes izvietojušies arī trīs , salīdzinoši nelieli vasarnīcu ciemati- „Sarmas”, „Misas lauki” un „Kažoki”, kas pēdējā laikā sāk pārvērsties par pastāvīgi apdzīvotām vietām.

    Novada simboli

    Baldones baznīca, Sēravots, Baltā pils

        

    Galvenie dati par pašvaldību

    Pašvaldību vēlēšanās 2009.gada 6.jūnijā domē ievēlēti 15 deputāti. Pēdējo gadu laikā pašvaldība aktīvi izmanto ES struktūrfondu līdzekļus gan ūdenssaimniecības renovācijā, gan vidusskolas dabaszinātņu kabinetu sakārtošanā un informatizācijā, gan sociālo pakalpojumu pilnveidošanā. Pateicoties KPFI tiek īstenota bērnudārza siltināšana, bet ar Sorosa fonda atbalstu iekārtota metālapstrādes darbnīca vidusskolā.

    Daba

    Baldoni ieskauj morēnu pauguri (ko baldonieši sauc par kalniem), un to skaits ir ap 80. Augstākie no tiem: Riekstukalns – 85m vjl., Morisona kalns - 82m vjl., Bēču kalns – 64m vjl., Ezītes kalns - 60m vjl., Vilšķērstu – 60m vjl., Vanagkalns – 46m vjl., Lapteinas kalns – 45m vjl. Cauri Baldones novadam tek Ķekavas un Misas upes, bet pie Mercendarbes sākas Bērze (Bērzene).Novads ir bagāts ar daudzām sīkām upītēm - Milupīte, Kausupe, Sūnupīte, Režupīte, Laurupīte, Plasa, Zites strauts, Melnais strauts u.c. Meža ainavā gleznaini iekļaujas Lilijas ezers un Lejas ezers pie Riekstukalna un Kausezeri netālu no Baldones – Tomes ceļa. Visi Baldones ezeri ir meža ezeri, dūņaini un dziļi. Lielākā dabas bagātība ir sērūdeni saturoši pazemes ūdeņi, kas virszemē izplūst arī avotu veidā, un Pladu purva ārstnieciskās dūņas. Lauku teritorija ir bagāta purviem – Dūņu purvs, Zāļu purvs, Mežmaļu-Bajāru purvs. Ceplīšu purvā ir 7m biezs sapropeļa kūdras slānis. Īpaši aizsargājamās dabas vērtības – 13 dižkoki un 4 dendroloģiskie stādījumi - Paula Galenieka dendroloģiskie stādījumi Baldones "Rozītēs", Baldones Baltās pils parks, Baldones sanatorijas parks, Mercendarbes liepu aleja. Baldonei raksturīgi „karsta procesi”, jo ģeoloģiski novads atrodas Viduslatvijas līdzenumā, augšdevona Salaspils un Daugavas svītu horizontā, kurš sastāv no ģipsi saturošiem dolomītiem, dolomītmerģeļiem ar māla starpkārtām un ģipšakmeņiem. Pazemes ūdeņi, cirkulējot pa šiem iežiem, šķīdina un izskalo ģipsi un veido dažādas formas un lieluma pazemes tukšumus. Pazemē izveidojušos dobumu apjoms pamazām pieaug, un ar laiku tie izraisa zemes virsējo slāņu iebrukumu, tātad izveidojas „karsta kritene”. Senākais zemes iegruvums – Liliju ezera gultne, nesenāki – 1985.gadā pretī Baltajai pilij.

    Novada aktivitātes

    Baldones novadā nekad nav bijuši lieli ražošanas objekti. Patlaban attīstītas ir transporta pārvadājumu, kokapstrādes, lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes, sociālās aprūpes un pakalpojumu nozares. Pacientiem pieejami ir 5 ģimenes ārstu, 3 stomatologu, 2 mutes dobuma higiēnistu, ginekologa un vecmātes pakalpojumi. Pašvaldības paspārnē darbojas komunālo pakalpojumu uzņēmums SIA „BŪKS”, veselības un sociālo pakalpojumu centrs un bērnu nams. Vispārējās izglītības iegūšanas iespējas nodrošina vidusskola ar vakara/neklātienes grupu ( 524 skolēni) un mūzikas pamatskola ar 123 audzēkņiem. PII „Vāverīte” apmeklē 232 audzēkņi. Baldones bērniem ir arī iespēja apgūt profesionālās ievirzes izglītību mākslas skolā un mūzikas skolā. Labas brīvā laika pavadīšanas iespējas dod sporta komplekss ar vieglatlētikas, sporta spēļu, trenažieru un aerobikas zālēm, kurās darbojas bērnu basketbola, futbola, regbija, beisbola, karatē un vieglatlētikas grupas. Vakara stundās kompleksa iespējas izmanto pašvaldības iedzīvotāji. Neskatoties uz to, ka pašvaldībā nav kultūras centra, aktīvi darbojas 2 kori, vidējās paaudzes deju kopa „Degsme” un senioru deju grupa „Luste”, koklētāju ansamblis „Dzītari” , 2 vokālās grupas, bērnu vokālā studija( 2 vecuma grupas), dramatiskais kolektīvs, simfoniskais orķestris, vēderdeju studija, līnijdeju un hip-hop deju grupas. Baldones novads ,šķiet, ir vienīgā pašvaldība, kam ir savs kinoteātris, kas iedzīvotājiem piedāvā jaunākās filmas trīs reizes nedēļā. Vasarā kultūras pasākumu rīkošanai tiek izmantota brīvdabas estrāde ar 5000 vietām.

     

     
     
     
     
     
    © Rīgas plānošanas reģions. 2007. E-pasts: rpr@rpr.gov.lv
    Izstrāde: ALT RD Interneta risinājumi