Šodien ir otrdiena,  17. oktobris - Gaits, Karīna
Oktobris, 2017  
P O T C Pk S Sv
1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031
AIZVĒRT
Mēneša jautājums
Vai ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies?
  •      ALOJAS NOVADS


     

               

    Novada izveidošanas gads: 2009.g.

    Teritoriālās vienības: Alojas pilsēta ar lauku teritoriju, Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts

    Novada centrs: Alojas pilsēta

    Teritorijas platība: 626,59 km2

    Iedzīvotāju skaits: 5799 (2013.g.)

    Mājas lapa: www.aloja.lv

    Domes priekšsēdētājs: Valdis BĀRDA

    Novada teritorija
     
    Aloja ir Ziemeļvidzemes mazpilsēta, kas zināma daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Tā ir klusa un maza provinces pilsētiņa, romantiska ļaudīm, kas mazpilsētā nekad nav dzīvojuši un apbrīno to ar caurbraucēja acīm.
    Pilsētiņas vēsture iestiepjas tālā senatnē. Alojas ciems dibināts 1903. gadā. Tad te atradās tikai luterāņu (dibināta 1776.gadā) un pareizticīgo baznīcas (dibināta 1895. gadā), mācītājmuiža (dibināta 1874. gadā), Alojas pusmuiža, divas draudzes skolas, krogi, doktorāts, aptieka, veikals un maiznīca.  Pēc 1905. gada Ungurpils muiža un baznīcas draudze sāka izrentēt apbūves gabalus, un tā pamazām izauga Alojas ciemats. 1911. gadā tika uzcelts biedrību nams, 1912. gadā – koppienotava. Alojas apbūve strauji izvērsās pēc 1920. gada zemes reformas. 1936. gadā atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Rūjiena (slēgta 1997.gadā). 1950. gadā Aloja ieguva pilsētciemata statusu. 1992. gada 30. janvārī LR AP nolēma Alojas pilsētciematu pārveidot par pilsētu ar lauku teritoriju. Kopš 1998. gada Alojas pilsētai ir savs ģerbonis un pilsētas karogs, pilsētas dome izdod informatīvo ikmēneša izdevumu ,,Ale’’.
     
    Novada simboli
     
    Alojas pilsētas domes ēka (bijušais lauksaimnieku biedrības nams, celts 1910. gadā), Alojas strūklaka - piemiņas akmens dzejniekam Auseklim un 1. Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģentam Indriķim Zīlem, atklāts 2000.g. 16.septembrī, autori - Zigrīda un Juris Rapas, Alojas biblotēka.
     
        
     
    Galvenie dati par pašvaldību
     
    Alojas novadu veido pašvaldību grupa, kurā ietilpst četras bijušā Limbažu rajona pašvaldības – Alojas pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldība, Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldība, Braslavas pagasta pašvaldība un Brīvzemnieku pagasta pašvaldība Tās administratīvajās robežās ar kopplatību 62659 ha, atrodas Vidzemes reģionā, ziemeļaustrumu daļā, robežojoties ar Igaunijas Republiku, Mazsalacas, Salacgrīvas un Limbažu novadiem. Novada teritorijā atrodas 2 mazpilsētas – Staicele (1163 iedzīvotāji) un Aloja (1478 iedzīvotāji), kas procentuāli sastāda 42% no kopējā iedzīvotāju skaita. Novadā atrodas 12 apdzīvotas vietas.
    Attālums līdz Rīgai vidēji 130km.Novada teritorija atrodas Salacas upes baseinā, kuru veido daļa Salacas upes ar tās pieteku-Īģi, kura sākas Brīvzemnieku pagasta teritorijā, šķērso Braslavas un Alojas teritorijas, un Staiceles lauku teritorijā ietek Salacas upē. Novada teritorija atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta teritorijā, tas nozīmē, ka īpaša uzmanība jāpievērš dabas resursu racionālai izmantošanai, atjaunošanai un aizsardzībai.
     
          
     
    Daba
     
    Teritorijas līdzenās virsmas raksturu nosaka novietojums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Tālavas zemienes Burtnieku līdzenumā. To robežjoslā no Z uz D stiepjas Alojas – Puikules valnis, bet Ungurpils virzienā – Ungurpils valnis un subglaciālā gultne. Apvidus absolūtais augstums mainās no 55-60 m virs jūras līmeņa. Aun Z līdz 80-83 metru virs jūras līmeņa, Ungurpils dzirnavu ezers – 65 metru virs jūras līmeņa. Pamatiežus veido vidusdevona smilšakmeņi un māli, kas vietām atsedzas Īģes krastos lejpus Krogzemjiem, kā arī Joglas lejtecē. 
    Lielākais morēnu paugurs, saukts par Kangarkalnu, bijis 15 m augsts, 1 km garš, 0,5 m plats. Tagad norakts, jo smiltis un grants izmantota ceļu būvē.
    Alojas lauku teritorija atrodas Salacas upes baseinā. Tās robežās tek Salacas lielākā kreisā krasta pieteka Īģe ( gar. 49 km, baseina plat.226 km2, kritums 47 m, gada notece 0,05 km3, platums lejtecē 5-7 m). Upe uzņem 6 nelielas pietekas, t.sk. Soģupi (9km), Ūpšupīti (7km), Kristīni. Uz robežas ar brīvzemnieku pagastu tek Struņķupīte (14 km). Teritoriju šķērso Salacas pieteka Jogla ( vietējie nosaukumi – Porzupīte, Garandžas upīte, Dzirnupīte augšpus Ungurpils dzirnavu ez., Runga vai Ruņģu upīte lejtecē, kurā Jogla ievadīta) kuras garums 22 km, baseina platība 49 km2 (Latvijas daba R. 2. sēj.,195 lpp). ZR tek mazās Salacas pietekas Mellurga un Spaļupīte, bet DR – Salacas pieteka Korģe.
     
    Novada aktivitātes
     
    Aktīvākās uzņēmējdarbības nozares ir lauksaimniecība, lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, kokapstrāde, tirdzniecība, tūrisms. Novadā lepojas ar vietējiem privātajiem uzņēmējiem - SIA "Serviss AT", SIA "Marko K”, SIA "Avotiņš LC", SIA "Madara 93".Ar lauksaimniecības produktu pārstrādi nodarbojas - Latvijas - Zviedrijas kopuzņēmums SIA "Aloja-Starkelsen", kas dibināts 1991.gadā kā pirmais privātais uzņēmums ar ārzemju kapitāla piesaisti pārtikas rūpniecībā Latvijā. Pašlaik lielākais un modernākais kartupeļu cietes ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs.
    Lielākā zemnieku saimniecība "Tēraudiņi" Alojas apkārtnē pieder Valdim Možvillo. Kopējā zemes platība 1215ha, lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība- 1117ha. Nodarbojas ar graudaugu, griķu, kartupeļu audzēšanu.
    Modra Minalto zemnieku saimniecība "Līcīši" kopējā zemes platība 300ha, lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība- 280ha. Nodarbojas ar graudaugu un kartupeļu audzēšanu. Sniedz graudu kaltes "Stābeģi" pakalpojumus. 1998.gada konkursa "Sējējs" laureāts.
    Normunda Minalto zemnieku saimniecība "Sunīši". Kopējā zemes platība 260ha, lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība- 250ha. Nodarbojas ar graudaugu un kartupeļu audzēšanu.
    Alda Neimaņa zemnieku saimniecība "Dālderi". Sējumu platība ir 500 ha, tajā skaitā rudzi 152 ha, mieži 80 ha, auzas 153 ha, rapsis 97 ha. Saimniecības galvenā nodarbošanās ir augkopība un lopkopība. Saimniecība sniedz pakalpojumus lopbarības sagatavošanā - ir rulonu prese ar ietinēju, kuru izmanto daudzi nelielie Alojas un citu pagastu zemnieki. 2006. gadā tika uzcelta jaunā graudu kalte.
    Z/S "Pauķi" dibināta 1992. gadā kā mantotā saimniecība ar 112 ha.Saimniecības īpašniece Ina Stankaniča. Saimniecība apsaimnieko 227 ha. Galvenā nozare ir piena lopkopība. Saimniecība gadā saražo 540 tonnas augstvērtīga piena.
     
    Klubi un biedrības novadā
     
    Staiceles radošo sieviešu klubs “Stazele” ar mērķi izglītoties, radoši darboties sava novada attīstībā, ieguldīt savas zināšanas vietējās sabiedrības problēmu risināšanā. Celt lauku sieviešu pašapziņu, mazināt sociālo spriedzi, atbalstīt un stiprināt sieviešu sabiedrisko aktivitāti.
    Lauku sieviešu klubiņš „Saulgriezes” Dibināts kā lauku sieviešu interešu aizstāvis, kā problēmu risinātājs un vienkārši – lai padarītu lauku sievietes dzīvi un ikdienu daudzveidīgāku un interesantāku.
    Makšķernieku biedrība „Ūdensroze” Galvenās aktivitātes: Sadarbībā ar Ainažu makšķernieku biedrību „Lielsalaca” makšķerēšanas licenču iegāde un realizācija Salacas posmā Salaca III Staiceles pašvaldības teritorijā. Dalība ikgadējo makšķerēšanas sacensību „Staiceles Vimba” organizēšanā. Upes krastu sakopšana. Zivju resursu aizsardzības pasākumi.
    Pensionāru biedrība „Staiceles seniori” Galvenās aktivitātes – pensionāru problēmu un vajadzību apzināšana, risināšana. Pasākumu organizēšana pensionāriem.
     
            
     
    Biedrība „Alojas novada attīstība”, kura ir realizējusi vairākus projektus- gan savas biedrības telpu iekārtošanā Dienas centrā, gan iedzīvotāju aktivizēšanā.
    Biedrība „ Alojas radošais klubs „Liepale”. „Liepales” mērķis ir celt lauku sabiedrības pašapziņu un radošo iniciatīvu, atbalstot un stiprinot sabiedrisko aktivitāti, mazinot sociālo spriedzi.
    2008. gadā darbību sākusi pensionāru biedrība „Alojas seniori”. Pensionāru biedrības uzdevumi ir pensionāru problēmu apzināšana un to risināšana, sociālās atstumtības mazināšana, kā arī saturīga brīvā laika pasākumu organizēšana un kontaktu veidošana ar citām NVO.
     Biedrība „Alojas mednieku klubs”. apvienot individuālos medniekus kopīgai medību organizēšanai.
     Biedrība „Vilzene” ar mērķi rosināt izglītības, kultūras un veselīga dzīvesveida attīstību sabiedrībā, veicināt iedzīvotāju līdzatbildību un sociālās aktivitātes sabiedrībā, veicināt un realizēt mūžizglītību.
    Lauku sieviešu klubs “Loreta” ar mērķi apvienot sievietes, lai veicinātu ģimeņu fizisko un garīgo stabilitāti, sekmētu sieviešu pašizglītošanos, organizētu biedru vispusīgu atpūtu.
    Lauku sieviešu klubs “ Naktsvijoles “ aktīvi darbojas no 1996.gada.. Mērķis ir celt lauku sieviešu pašapziņu, mazināt sociālo spriedzi, atbalstīt un stiprināt sieviešu sabiedrisko aktivitāti.
    Pensionāru apvienība Ozolmuižā “ Vecie Ozoli”. Dibināts lai vecākās paaudzes iedzīvotāju būtu noderīgi, apvienojot spēkus kādas labas ierosmes īstenošanai, rūpētos par savu un citu veselību un kādam pasniegtu palīdzīgu roku.
    Mednieku klubs “Brīvzemnieki”, veidots, lai kopīgi pavadītu brīvo laiku, aktīvi atpūstos un risinātu ar medniecību saistītus jautājumus pašvalībā.
     
        
     

     

     

     
     
     
     
     
    © Rīgas plānošanas reģions. 2007. E-pasts: rpr@rpr.gov.lv
    Izstrāde: ALT RD Interneta risinājumi