Šodien ir sestdiena,  16. decembris - Alvīne
Decembris, 2017  
P O T C Pk S Sv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
AIZVĒRT
Mēneša jautājums
Vai ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies?
  • IEDZĪVOTĀJI

    Būtiskākais reģiona attīstības resurss ir tā iedzīvotāji. Rīgas plānošanas reģions koncentrē 47 % no Latvijas iedzīvotājiem, un, kā tāds, tas ir lielākais Baltijas valstīs ar vairāk kā 1,2 miljoniem iedzīvotāju. Rīgas lielums un ekonomiski dominējošā loma tieši un pastarpināti ir ietekmējusi un ietekmē citu pakārtotu apdzīvojuma centru attīstību, iedzīvotāju izvietojumu, to kustību, saimnieciski funkcionālās mijiedarbības plašā tās apkārtnē. Tieši pēdējās desmitgadēs lielās un vislielākās apdzīvotās vietas straujāk veidojušās Rīgas apkaimē. Ap Rīgu ir izveidojies pilsētas ietekmes areāls – Pierīga. Rīga, Jūrmala un Rīgas rajons veido reģiona kodolu ar visaugstāko iedzīvotāju, ražošanas un pakalpojumu un arī attīstības problēmu koncentrāciju.

    Darba iespējas Reģiona centrā rada magnētam līdzīgu efektu iedzīvotāju piesaistei, kas ir galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma nodrošinātājs Rīgā un tās apkārtnē. To papildina izteiktas ikdienas iedzīvotāju svārstveida darba migrācijas veidojot Rīgas aglomerāciju, kas sniedzas pat ārpus Rīgas plānošanas reģiona robežām.
     
    Rīgas reģions ir vienīgais Latvijā, kurā pārstāvēts viss valstī sastopamo apdzīvoto vietu spektrs. Te visvairāk izpaužas telpiskie kontrasti - reģiona apdzīvoto vietu funkcionālā loma, apbūves veids un piedāvātās dzīves vides kvalitāte mainās ļoti plašā diapazonā. Rīgas reģiona pilsētu tīklu veido 20 pilsētas, kurās dzīvo 85% no visiem reģiona iedzīvotājiem. Katra pilsēta veido ap sevi noteiktu tieces areālu. Lielākajās pilsētās un to tuvumā iedzīvotājiem ir labākas un daudzveidīgākas iespējas izglītoties, izvēlēties darbu, veidot karjeru un pavadīt brīvo laiku.
     
    Jūrmalas pilsēta ir tradicionāls vasaras kūrorts, kuru ietekmē Rīgas ekonomisko zonu attīstība. Tukumam, Limbažiem un Ogrei ir reģiona vietējo centru loma.
    Jūrmala un Sigulda ir populāri tūrisma centri. Sigulda attīstās par nacionālas un starptautiskas nozīmes sporta un tūrisma centru. Salacgrīva un Skultes osta ir vēsturiskas zvejniecības un kokmateriālu eksporta ostas.
     
    Pierīgas ciemos un tam pieguļošajā lauku teritorijā notiek intensīva apbūve – īpaši ar Rīgas pilsētu robežojošajās pašvaldībās. Daļa ciemu jau vēsturiski izveidojušies kā ražojoši un pakalpojumu centri. Kā problēmteritorijas minamas „Vasarnīcu un dārzkopju ciemi” un „Atlūzu ciemi", kuru attīstība norit nevēlamā virzienā – bieži - bez kopējas attīstības koncepcijas. Veidojas Pierīgas „guļamistabas”, kas palielina svārstveida migrāciju un samazina teritorijas attīstības potenciālu nākotnē.
     
    Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības sadalījumā pēc iedzīvotāju skaita uz 01.01.2009. Valsts Iedzīvotāju reģistra dati.
     
    Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums ir tieši Pierīgas lauku pašvaldībās, samazinājums – reģiona nomalēs, palielinot ievērojamās teritoriālās atšķirības. Reģionā vērojams izteikts iedzīvotāju novecošanas process, kas rada palielinātu sociālo slodzi. Rīgā ir raksturīgs vismazākais jauno cilvēku īpatsvars, kas atstās negatīvu ietekmi uz darba resursiem jau tuvākajā nākotnē. Iedzīvotāju salīdzinoši augstā izglītotība, augstskolu, pētniecības iestāžu un zinātnes centru koncentrācija, reģiona apdzīvojuma struktūra, daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs ir vērtējami kā svarīgi reģiona attīstības resursi. Sociālo pakalpojumu (īpaši augstskolas, kultūras sporta infrastruktūra un slimnīcas) apjoms stipri pārsniedz reģiona vajadzības koncentrējot valsts līmeņa pakalpojumus.
    Iedzīvotāju izvietojuma neviendabība, demogrāfiskās struktūras dažādība reģiona teritorijā iezīmē vairākas atšķirīgas attīstības telpas (teritorijas), kas vērtējams kā attīstības potenciāls, kā priekšrocība, kas rada labvēlīgus priekšnosacījumus daudzveidīgu saimniecisku, sabiedrisku un kultūras aktivitāšu attīstībai un intensīvai vērtību apmaiņai reģiona iekšienē:
    • Pierīga, kas ietver arī Rīgas piepilsētas zonu;
    • Lauku teritorijas ap reģiona nozīmes pilsētu nosacīto loku;
    • Nomaļās lauku teritorijas pie reģiona ārējās robežas tā ziemeļos, austrumos un rietumos.
    • Katram no šīm teritorijām ir atšķirīga nozīme un loma reģiona telpiskajā un funkcionālajā struktūrā.
    Lai organizētu apdzīvojuma attīstību, tiek noteikti apdzīvojuma centri - apdzīvotas vietas, kas var izpildīt ne tikai vietējās funkcijas, bet arī tās, kas vajadzīgas vai kuras izmanto plašākas apkārtnes iedzīvotāji. Mūsdienu attīstības procesā priekšrocības iegūst tie centri, kuriem ir izdevīgāks transportģeogrāfiskais novietojums, labāka pieredze, augstāks cilvēkkapitāla līmenis un, kas spēj ātrāk pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

     

     
     
     
     
     
    © Rīgas plānošanas reģions. 2007. E-pasts: rpr@rpr.gov.lv
    Izstrāde: ALT RD Interneta risinājumi