Šodien ir sestdiena,  16. decembris - Alvīne
Decembris, 2017  
P O T C Pk S Sv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
AIZVĒRT
Mēneša jautājums
Vai ekonomiskā krīze Latvijā ir beigusies?
  • SIGULDAS NOVADS


                                                                                                                                                                          

    Novada izveidošanas gads: 2003

    Teritoriālās vienības: Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts, Mores pagasts, Allažu pagasts

    Novada centrs: Sigulda

    Teritorijas platība: 360,3 km2

    Iedzīvotāju skaits: 18 178 (2013.)

    Mājas lapa: www.sigulda.lv

    Domes priekšsēdētājs: Uģis MITREVICS

    Novada teritorija:

    Siguldas novads izveidots 2003.gada 1. jūnijā. Tā sastāvā - Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts, Mores pagasts. LR Teritoriālās reformas rezultātā, 2009.gada 1.jūlijā Siguldas novadam pievienots arī Allažu pagasts. Sigulda pirmo reizi vēstures avotos minēta 1207.gadā, pilsētas tiesības - kopš 1928.gada. Siguldas pagasta apdzīvotie ciemi - Peltes (Lorupe), Ķipari, Jūdaži, Kalnabeites, Nurmiži. Mores pagasta blīvāk apdzīvotās teritorijas - More, Eglaine, Akenstaka, Kārtūži. Allažu pagasta apdzīvotās vietas: Allaži, Allažmuiža, Stīveri, Plānupe, Egļupe, pagasta lauku teritorija ar viensētām. Daļa Siguldas novada teritorijas ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā, tai skaitā Nurmižu rezervāta un Sudas purva liegumā.

    Novada simboli: Gūtmaņa ala, Gaujas senleja

          

    Galvenie dati par pašvaldību:

    Siguldas novada dome, apvienojoties Siguldas pilsētai, Siguldas un Mores pagastiem, tika izveidota 2003.gada 1.jūnijā. 2009.gada 1.jūlijā novads tika paplašināts, pievienojoties Allažu pagastam. Siguldas novada dome un tās struktūrvienības veic visas likuma noteiktās funkcijas, veicinot novada attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa attīstību. Nozīmīgs aspekts ir tas, ka Siguldas novada dome tiek minēta par paraugu veiksmīgai teritoriālai reformai, kā rezultātā tika izveidots Siguldas novads, kurā vienmērīga attīstība notiek gan pilsētā, gan lauku teritorijās, veicinot demokrātiskas un aktīvas sabiedrības veidošanos. Siguldas novadsviens no pirmajiem uzsāka attīstīt privātās partnerības principu pašvaldības darbā. Līdz ar Siguldas novada izveidošanu pilsētas un pagastu vides sabalansētība realizējas gan politiskā, gan saimnieciskā līmenī. Siguldas pagasta, Mores pagasta un Allažu pagasta deputāti piedalās Domes sēdēs un komiteju darbā – norit vienota attīstības un darba plānošana. Izveidotas pagastu administrācijas, kuras turpina pildīt prioritārās iedzīvotāju apkalpošanas funkcijas. Lai sabalansētu pilsētas un lauku teritoriju iedzīvotāju vienlīdzīgu pieeju pašvaldības pakalpojumiem, iedzīvotājiem ir iespēja pamatpakalpojumus saņemt Siguldas , Mores un Allažu pagasta pārvaldēs. 2008.gadā izveidots Pakalpojumu centrs Siguldas pilsētas centrā, kas uzlabo pakalpojumu pieejamību. Siguldas pašvaldību veido iedzīvotāju vēlēta dome (15 cilvēku sastāvā) un pārvalde, kuras darbu vada priekšsēdētājs, tā divi vietnieki un izpilddirektors. Siguldas novada domē nodarbināti ap 100 štata darbinieki. Domes sēdēs, kuras notiek 2 reizes mēnesī, piedalīties aicināts ikviens novada iedzīvotājs. 

    Daba:

    Sigulda atrodas Vidzemes augstienes rietumu stūrī uz samērā līdzena, lauksaimniecībai derīga platformas gabala, ap 100 - 102 m virs jūras līmeņa.Īpatnēju raksturu Siguldas novada ainavai piešķir labi izveidotais gravu tīkls, kas izrobo gan Gaujas, gan arī tās pieteku dziļo ieleju pamatkrastus. Gravu blīvums Siguldas pusē ir 600 m/km2. Pēc hidrogrāfiskā iedalījuma Siguldas novads ietilpst Gaujas baseinā. Tikai neliela platība - Siguldas purva dienvidu daļa ar Sudas upīti - pieder Daugavas sateces baseinam. Teritorija ir ūdeņiem bagāta. Nozīmīgākā ūdenstece ir Gauja, otra lielākā un visgarākā (452 km), kā arī skaistākā un viltīgākā Latvijas upe. Upes gultne pie Siguldas ir apmēram 100 m plata ar krasi mainīgu dziļumu (0,3 - 7 m).  Siguldas apkārtnē ir arī vairāki avoti un ezeri (ledāju darbības rezultātā veidotie un purvu ezeri). Ezeri ir nelieli, sekli vai vidēji dziļi (0,8 - 3 m). Pateicoties Gaujas senielejai un Gaujas Nacionālā parka teritorijai, Siguldas novadā liela uzmanība tiek pievērsta vides aizsardzības jautājumiem, nodrošinot tīru un sakoptu vidi, ko novērtē gan siguldieši, gan novada viesi.

    Novada aktivitātes:

    Sigulda ir Latvijas skaistākā pilsēta. Visā pasaulē nav daudz vietu, kur daba tik krāšņi ienāk pilsētā, kļūstot par tās neatņemamu sastāvdaļu. Mūsu pilsētā nav lielu ražotņu, bet ir kalni, kur ziemās slēpot un līkumoti ceļi, pa kuriem vasarās braukt ar velosipēdu. Mūsu sauklis - „Sigulda elpo brīvi!”, apliecina mūsu garīgo un fizisko aktivitāti. Ziemas sports Latvijā saistās ar Siguldas vārdu! Operas svētki – arī tā ir Sigulda! Gumijlēkšana, Aerodium - vertikālais vēja tunelis, ko nu jau pēc Olimpiādes Turīnā pazīst visa pasaule, „Mežakaķis” un "Siguldas piedzīvojumu parks" – šādas emocijas var piedzīvot tikai Siguldā. Un tradicionālie Putnu svētki Mores pagastā, rudens zelta lapu laiks Turaidā, Gūtmaņa ala un Maijas mīlestības stāsts, Dainu kalns – tā ir Sigulda. Koncertzāle „Baltais flīģelis” un Kremerata Baltica festivāls – tā arī ir Sigulda. Siguldas novadā pieaug iedzīvotāju skaits, bet droši skaidrs, ka Sigulda neveidosies par pilsētu, kurā tuvā nākotnē varētu būt, piemēram, tramvajs - Sigulda nav veidojusies kā tradicionāla pilsēta - te nebūs rūpnīcas un ļoti dārgas savrupmājas. Mīlestības pilsēta, parku pilsēta, vēstures un skaistu nostāstu pilsēta – tādu mēs veidojam Siguldu. Siguldas novads ir vieta, kur cilvēkiem ir ērti, labi un patīkami dzīvot, kur bērniem bērnudārzs un skola, bet vecākiem darbs ir netālu no mājām. Siguldā var interesanti atpūsties, var baudīt pasaules līmeņa kultūru, var nodarboties ar sportu vasarā un ziemā. Pilsēta netop dažos gados, tā veidojas gadu simtos, tāpat ilgi jāveido pilsētas tradīcijas un iedzīvotāju saskarsmes kultūra. Tāpēc siguldieši katru gadu vasarā aktīvi un atraktīvi svin Siguldas novada svētkus. 2007.gadā Sigulda ar krāšņiem pasākumiem sagaidīja savu 800 gadi. 2014.gadā kā Rīgas partnerpilsēta tā apstiprināta Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam. 2014.gadā savu 800 gadi atzīmēs arī Turaidas pils.

     

     
     
     
     
     
    © Rīgas plānošanas reģions. 2007. E-pasts: rpr@rpr.gov.lv
    Izstrāde: ALT RD Interneta risinājumi