LV  EN
Ziņu arhīvs
Augsta būvniecības kvalitāte un energoefektivitāte – ilgtspējīgas būvniecības pamats
10.01.2012

 

Augsta būvniecības kvalitāte un energoefektivitāte – ilgtspējīgas būvniecības pamats

Ilgtspējīga būvniecība nav iedomājama bez ēkas projektēšanas un būvniecības prakses ar mērķi samazināt ēkas ietekmi uz vidi un cilvēka veselību visā ēkas dzīves cikla laikā. Lai tas būtu iespējams, vispirms nepieciešams noskaidrot, kas ir visbūtiskākie faktori, kurus nepieciešams uzlabot.

Diemžēl, pat būvniecības profesionāļu vidū argumenti par viena vai otra faktora nozīmību bieži tiek balstīti uz sajūtām un minējumiem nevis uz precīzu problēmas analīzi.  Par laimi mūsdienās nav nepieciešams paļauties tikai uz minējumiem un ir iespējams pateikt ļoti precīzi, kurš no faktoriem ir visnozīmīgākais no ietekmes uz vidi viedokļa. To iespējams noskaidrot izmantojot dažādas analīzes metodes kā, piemēram: Kumulatīvās enerģijas pieprasījuma metode (Cumulative energy demand), Ekoindikatoru 99 metode (Eco-indicator 99), Ekoloģiskās pēdas nospieduma metode (Ecological footprint), MIPS (Material Input Per Service unit), Ekserģijas dzīves cikla analīzi u.c. Kā viena no visbiežāk izmantotajām metodēm ir dzīves cikla analīzes metode (Life Cycle Assessment method). Kas arī ir pamatā daudzām  populārām ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas sistēmām.

Ēkas ietekme uz vidi ir ļoti plaši un detalizēti izpētīts jautājums. Šim jautājumam veltīti ļoti daudzi zinātniskie raksti, vairāki promocijas darbi un grāmatas. Tā, piemēram, viens no pēdējā laika  plašākajiem pētījumiem izklāstīts I. Sartori un A. G. Hestness rakstā[1], kurā apkopoti un analizēti dzīves cikla analīzes pētījumi 60 dažāda tipa ēkām deviņās valstīs. Tāpat interesants ir O. Ortizs raksts[2], kurš septiņu gadu periodā no 2000. līdz 2007. gadam apkopojis un analizējis pētījumus par ēkas ietekmi uz vidi un cilvēka veselību.  Šajos, tāpat kā citos zinātniskajos rakstos un promocijas darbos tiek atzīts, ka visnozīmīgākais faktors no ietekmes uz vidi viedokļa ir enerģijas patēriņš, ēkas izmantošanas laikā[3]. Atkarībā no ēkas izmantošanas ilguma, līdzīgos klimatiskajos apstākļos kādi ir Latvijā, ēkas enerģijas patēriņš tās izmantošanas laikā atbildīgs par 80% līdz 90% no visas ēkas radītās ietekmes uz vidi.

Tāpat no ilgtspējīgas attīstības viedokļa svarīgi ne vien samazināt enerģijas patēriņu būvējot jaunas ēkas, bet arī renovējot esošās. Ir labi zināms fakts, ka ēkas Latvijā tāpat kā Eiropā atbildīgas par 40% no kopējā enerģijas patēriņa.


Nevienu vairs īsti nepārsteidz stāsti par slapjiem dzīvokļiem ziemā, brūkošiem balkoniem, aukstām un ar pelējumu noklātām sienām un iedzīvotāju nesamaksātajiem apkures  rēķiniem. Tas ka liela daļai ir grūtības norēķināties par enerģijas patēriņu ir skarba realitāte un pagaidām tikai siltā ziema mums ļauj nepamanīt problēmas apmērus. Lielā daļā esošo ēku apsaimniekošanas plānošanas periods ir viens gads un neviens neuzdod jautājumu, kas notiks ar šīm ēkām tālākā nākotnē. Vienīgais uz ko cer iedzīvotāji ir siltumenerģijas tarifu samazinājums un problēmas izzušana pašai no sevis. Inženieriem, gan ir zināms, ka dzīvojamā fonda stāvoklis pats no sevis neuzlabosies un siltumenerģijas tarifam pārskatāmā nākotnē būs tendence tikai pieaugt. Tas var notikt lēnāk vai ātrāk, bet enerģija kļūs dārkāka. Līdz šim liela daļa iedzīvotāju vai pašvaldību šo problēmu risinājušas katru gadu samazinot iekštelpu temperatūru dzīvokļos vai, piemēram, skolas klasēs un izmantojot remontiem paredzēto naudu, lai norēķinātos par enerģiju. Saprotams, ka šis nav ilgtspējīgs risinājums un tā vietā ir nepieciešama ēku renovācija sasniedzot būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu. Pretējā gadījumā turpināsies ēku tehniskā stāvokļa pasliktināšanās un tālākā nākotnē temperatūru samazinājumu stratēģiju nenomainīs parādi, kuri vairs netiek atdoti viena gada ietvaros.

Enerģijas patēriņa samazināšana ēkas izmantošanas laikā un atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas patēriņa segšanai palīdz risināt ne vien klimata jautājumus, bet arī energoapgādes drošības, konkurētspējas un sociālos jautājumus. Tieši tāpēc šobrīd kā prioritāri ilgtermiņa mērķi Eiropas savienības dalībvalstīs tiek izvirzīti[4]:

  • pēc 2020. gada visām jaunceltnēm jātuvojas nulles enerģijas patēriņa ēkas rādītājiem. Pēc 2018. gada jaunām ēkām, kurās atrodas valsts iestādes vai ēkas, kuras ir valsts īpašumā
  • renovācijas gadījumā jānosaka izmaksu ziņā optimāls energoefektivitātes līmenis
  • jāsamazina CO2 emisijas un nepieciešamais enerģijas daudzumus jānosedz ar atjaunojamo energoresursu palīdzību

 

Šos mērķus nav iespējams sasniegt, ja būvniecības darbi tiks veikti nekvalitatīvi un strādājošajiem trūks nepieciešamo zināšanu vai prasmju, lai renovācijas vai jaunas ēkas būvniecības gadījumā tiktu sasniegts ļoti zems enerģijas patēriņš ēkā. Tāpat augsta būvniecības darbu kvalitāte ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā būtu ekonomiski pamatoti. Pretējā gadījumā mēs tikai nonāksim pie papildus finanšu un materiālu resursu nelietderīga patēriņa.

Lai risinātu šo problēmu un veicinātu ilgtspējīgu būvniecību, Latvijā tāpat kā citās ES dalībvalstīs ir uzsākts projekts ar mērķi paaugstināt strādājošo zināšanas un prasmes, kas ļautu veiksmīgi izmantot atjaunojamos energoresursus un sasniegt ļoti zemu enerģijas patēriņu ēkās pēc to renovācijas un/vai būvniecības. Projekts ir sadalīties divos posmos, kur pirmajā projekta posmā tiek veidota vienota platforma ieinteresēto pušu dalības nodrošināšanai ar būvniecības izglītību saistīto jautājumu risināšanai un izstrādāts valsts rīcības plāns būvniecībā nodarbināto zināšanu un prasmju paaugstināšanai. Pēc paredzēts attīstīt konkrētas kvalifikācijas paaugstināšanas un apmācības sistēmu.

Šobrīd tiek uzsākts pirmais projekta posms “Build up Skills Latvia”, kurš ilgs 18 mēnešus no 2011.gada 22.novembra līdz 2013.gada 21.maijam. Šajā  laika posmā plānots:

  1. Izstrādātas vadlīnijas un rīcības plāns būvniecībā un ēku apsaimniekošanā nodarbināto zināšanu un prasmju paaugstināšanai.
  2. Izveidot vienotu platformu ieinteresēto pušu dalības nodrošināšanai ar būvniecības izglītību saistīto jautājumu risināšanai.
  3. Veicināt zināšanu un prasmju apguvi, kas ļaus Latvijai sasniegt 2020. gadam izvirzītos klimata un enerģijas mērķus.
  4. Sekmēta vadlīnijās un rīcības plānā iekļauto mērķu un pasākumu iekļaušana saistītajās politikās un rīcībās plānos, rīcības plāna ieviešanai nepieciešamo atbalsta instrumentu izveide.

Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions (projekta koordinators), Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība, Latvijas Vides investīciju fonds un Latvijas Būvnieku asociācija. Bet projektā tiek aicināti iesaistītiesProjekts tiek īstenots programmas „Saprātīga Enerģija Eiropai” ietvaros.

Kontaktinformācija:

Agris Kamenders, projekta vadītājs, Rīgas Plānošanas reģions,

e-pasts: agris.kamenders@rtu.lv;

mob.: 29145442;

www.rpr.gov.lv

 



[1] Sartori I, Hestnes. A.G. Energy use in the life cycle of conventional and low-energy buildings: A review article// Energy and Building – 2006

 

[2] Ortiz O., Castells F., Sonnemann G. Sustainability in the construction industry: A review of recent developments based on LCA// Construction and Building Materials. – 2009. – Sēj.23. – Nr.1. – 28. –39. lpp

[3] Barelli L., Bidini G. Development of an energetic diagnosis method for the buildings: example of the Perugia University// Energy and Buildings. – 2004. – Nr.36. – 81. –87. lpp.

Gustavsson L., Joelsson A. Life cycle primary energy analysis of residential buildings// Energy and Buildings. – 2010. – Nr.42. – 210.–220. lpp.

Canbay C.S., Hepbasli A., Gokcenc G. Evaluating performance indices of a shopping centre and implementing HVAC control principles to minimize energy usage// Energy and Buildings. – 2004. – Nr.36. – 587.–598.lpp.

Ramesha T., Prakasha R., Shuklab K. K. Life cycle energy analysis of buildings: An overview// Energy and Buildings. – 2010. – Nr.42. – 1592.–1600. lpp.

 

 

[4] Directive 2010/31/EU of the European Parliament and of the Council of 19 May 2010 on the energy performance of buildings (recast)// Official Journal of the European Union. - 18.6.2010. – L 153/13

 



 
Izsaki savu viedokli
Build up Skills jautā
Vai ilgtspējīgai būvniecībai nepieciešami kvalificēti strādnieki?
  •  
    Foto galerija
    © Rīgas plānošanas reģions, 2012